Zināšanu krātuve

RAKSTI

Lazdu riekstu audzēšanas pieredze Somijā
Koks un kopšanas cirte
Nogabalu raksturojošie rādītāji, Valsts meža dienesta datu atlase

UZDOT JAUTĀJUMU PAR RIEKSTKOKIEM

Jautājumi un atbildes par riekstkokiem

Augsnes ielabošanu pirms stādīšanas (neizmantotā lauksaimn. zemē). Ēdamo kastaņu/valriekstu stādīšanai plānoju ielabot augsni ar Biolan substrātu ar mikorizu. Vai ir vērts papildus izmantot arī substrātu vai kaut ko citu, kas satur trihodermu?

Ēdamiem kastaņiem un valriekstiem iespējams ir sava specifiska mikoriza. Labākais ko var darīt ir stādasmās vietās piemaisīt zemi ar lapām ņemtu zem veciem ozoliem vai lazdām no dabiskas meža vides. Svarīgi ir, ka katrai mikrorganismu grupai ir savs dzīves dziļums augsnē. Ja virskārtas mikroorganismu ieliksiet bedres apakšā tad tas visreālāk aizies bojā.

Ko darīt ja valriekstam ir salnā nosalušas lapas?

Ja kociņi jau cietuši salnā tad darīt vairs neko nevar. Parasti  kociņi ataug un lapas izplaukst no rezerves pumuriem.  Turpmāk jāskatās, lai kociņš vairāk necieš no salnām. Ja ir salnu risks tad mazākiem kokiem vakarā var uzsegt avīzi (piespraust ar knaģi), lielākos piesegt ar kādu pārklāju. ATTĒLI

Kādos attālumos stāda Grieķu valriekstu (Juglans regia) un Melno valriekstu (Juglans nigra)
Grieķu valrieksts izaug koks ar plašu vainagu. Komercdārzos atkarībā no šķirnes stāda 7-10 m attālumā. Sēklaudžiem varētu piemērot ko līdzīgu. Tas pats attiecas uz melno valriekstu. Piemājas dārzos vietas taupīšanas nolūkos var stādīt uz robežas ar kaimiņiem vai tamlīdzīgi. Koki ir samērā plastiski, mazākā vietā augs kompaktāki, bet attiecīgi būs mazākas ražas. Jāņem vērā, ka stādot riskantākās vietās no kokiem kāds var arī izsalt, tad var stādīt nedaudz tuvāk 5-7 metri koks no koka, bet tad jāņem vērā, ka kāds varētu būt jāzāģē nost. Atceraties, ka koks ir arī saziņa starp cilvēku paaudzēm :)

Kurā Latvijas reģionā var audzēt ēdamos kastaņus (Castanea sativa)
Ēdamie kastaņi ir audzējami visā Kurzemē,  Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Pārējos reģionos tos audzēt varētu būt neliels izaicinājums. Drošāk ēdamos kastaņus ir stādīt no vējiem un salnām aizsargātā vietā, vēlams dienvidu nogāze. Risinājums ir stādīt starp citiem kokiem, krūmiem tā, lai jaunajam kociņam pieteik gaismas augt uz augšu. Iespējams pirmos gadustie  jāpiesedz līdz koks izaug vismaz pāris metrus garš. Aukstākos reģionos iespējams var satuvināti stādīt vairākus kokus, tad gan jau kāds izdzīvos. Ēdamie kastaņi zied pēc Jāņiem, salnas to ziedus neietekmē un raža ienākās oktobra sākumā.

SVARĪGI!!! Lūdzu ņemt vērā, ka koka stādīšanas vietas topogrāfiskais novietojums (nogāzes virziens, gruntsūdeņi, valdošie vēji, vēja aizsargstādījumi utml) ir svarīgākais faktors, kas nosaka koka dzīvotspēju konkrētā vietā.

Spānijas kailgliemeža risks https://www.mezsunvide.lv/stadi/ stādos.
Stādi tiek audzēti šobrīd no Spānijas kailgliemeža brīvā vietā. Iegādājoties stādus no stādu laukuma Kuldīgā kailgliemežu risks ir teorētisks.
Kā papildus drošības pasākums ir tas, ka stādi podiņos pa ziemu tiek uzglabāti virs augsnes īpaši nepiesegti, ļaujot tiem izsalt, kas būtiski samazina kailgliemeža risku, jo oliņas sasalstot iet bojā.
Stādus pērkot Blīdenes stādu laukumā pavasarī pirms kailgliemeža aktīvās sezonas, risks ir teorētisks. Vēlāk sezonā risks ir ļoti neliels jo Blīdenes stāaudzētava ļoti nopietni izturās pret saviem pienākumiem neizplatīt invazīvo sugu.

Kādu augsni un mitruma režīmu lazdām jānodrošina un cik stādi hektāra ir optimāli?
Lazdas labi aug praktiski visās augsnēs (minerālaugsnēs) smilšmāls vai mālsmilts. Labāk tās jūtās nedaudz mitrās, bet labi drenētās vietās, kā piemēram grāvmalas, vai upju ielejas nogāzēs.
Stādīšanas attālumi komercdārzos ir atkarīgi no pieejamās tehnikas un novākšanas tehnoloģijas.
Optimālākais risinājums ir ja krūmu neaudzē ļoti lielu, bet nogriež reizi 7-10 gados. Tad rieksti ir viegli novācami ar rokām.
Tad stādīšanas attālums ir 5 metri starp rindām un 4 vai 5 metri starp krūmiem.
Tuvāk nevajadzētu stādīt, jo tad stādījums nevējojas un ir lielāks moniliozes risks

Kad sāk ražot kastaņi un vai ir vajadzīgi vairāki koki apputei?
Parasti ēdamais kastanis sāk ražot starp 7 un 12 gadu. Zied vēlu, pēc Jāņiem, salnas neietekmē. Apputeksnējās ar vēju.
Vīrišķie un sievišķie ziedi atsevišķi (divmāju augs). Parasti vajadzīga svešappute, bet esmu redzējis arī atsevišķus kokus kas ražo labi. Kā arī koku grupas kurās kāds koks neražos vai dod tikšos kastanīšus.
Viens no risinājumiem ir potēšana, tik vien ka jāatrod kāds vīrišķais eksemplārs, kas zied vienlaicīgi ar jūsu koku. Svarīgi ir tas ka vīrišķie un siebišķie ziedi uz viena koka var ziedēt atšķirīgā laikā.
Atbilde par stādīšanu būtu: iestādiet vismaz divus kokus.