PLATLAPJU MEŽI
Vēl 19. gadsimtā ielu daļu Latvijas un pārējās Eiropas teritorijas klāja
platlapju koku meži. Industralizācijas laikmetā tie tika aizstāti ar
skujkoku mežiem. Latvijā stādija egli un priedi. Mainoties klimatam
parastās egles (Picea abies) meži ir kļuvuši nestabili, tos apdraud egļu
astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) un vējš. Kopjot un atjaunojot
platlapju mežus var izveidot
klimata un vides riskiem noturīgas mežaudzes ar lielu saimniecisko un bioloģisko vērtību.
Sniedzam KONSULTĀCIJAS par:
-platlapju mežu apsaimniekošanu un izveidi
-egļu dominējošu un mizgraužu skarto mežaudžu pārveidi par platlapju mežu
Platlapju meži skaidrojums:
Koku
stāvā dominē parastais ozols Quercus robur, goba Ulmus glabra vīksna
Ulmus laevis, parastā kļava (Acer platanoides), parastā liepa (Tilia
cordata), parastais osis (Fraxinus excelsior). Iespējams arī jebkāds šo
sugu mistrojums. Piemistrojumā var būt bērzs Betula spp., parastā apse
(Populus tremula), parastā egle (Picea abies) vai parastā priede (Pinus
sylvestris), saldais ķirsis (Prunus avium), meža ābele (Malus
sylvestris)krūmi – parastā lazda (Corylus
avellana), parastais sausserdis (Lonicera xylosteum), parastais pīlādzis
(Sorbus aucuparia), parastā ieva (Prunus padus). parastais pabērzs
(Rhamnus cathartica). parastais krūklis (Frangula alnus). Saistībā ar
klimata izmaiņām pamazām ienāk Eiropas dižskabārdis (Fagus silvatica),
parastais skabārdis (Carpinus betulus)